Pat vienkāršas sarunas var kļūt ļoti nogurdinošas cilvēkiem ar vājdzirdību. Ir nepieciešama īpaša piepūle, lai sekotu līdzi vairāku cilvēku sarunai. Ir apgrūtināta komunikācija, līdz ar ko cilvēks izolējas no sabiedrības.
Vājdzirdības pamatā var būt vairāki cēloņi, tomēr vairumā gadījumu vājdzirdību var kompensēt.
Visizplatītākās slimības ārējā ausī ir (A) sēra korķi un infekcijas ārējā auss ejā. Parasti šo problēmu var viegli risināt, bet ir svarīgi ātri reaģēt, lai nerastos dzirdes traucējumi.
Iekaisums, strutas aiz bungplēvītes, bungplēvītes perforācija un otoskleroze (vidusauss kaulu stīvums) ir visbiežākās problēmas, kas skar vidusausi (B). Vairumā gadījumu ārējās auss un vidusauss slimības var efektīvi ārstēt ar zālēm vai ķirurģiski. Ja šīs procedūras nesniedz rezultātu, ilgstošu vājdzirdību var kompensēt ar dzirdes aparātu.
Lielākā daļa auss slimību ir saistītas ar iekšējo ausi (C). Visizplatītākais cēlonis ir dabisks novecošanās process. Taču skaļš troksnis, dažu specifisku medikamentu lietošana vai galvaskausa lūzums arī var negatīvi ietekmēt cilvēka dzirdi. Šo cēloņu sekas var būt bojāti smalkie šūnu matiņi, kas savukārt ietekmē signālu pārvadi uz dzirdes nerviem. Parasti iekšējās auss dzirdes zudumu var ārstēt vai kompensēt ar dzirdes aparāta palīdzību.
Vājdzirdība, kuras cēloņi ir meklējami ārējā ausī vai vidusausī, tiek saukta par konduktīvo vājdzirdību. Ja vājdzirdības cēloņi meklējami iekšējā ausī, tad to sauc par sensoneirālo vājdzirdību. Ja cēloņi ir vienlaicīgi abu veidu - tas tiek saukts par jaukta tipa vājdzirdību.
Daudzas dzīves situācijas kļūst aizvien sarežģītākas. Sarunas ar mīļotajiem, tikšanās, telefona sarunas un televīzijas skatīšanās var būt īpaši apgrūtinātas. Daudzos gadījumos vājdzirdīgi cilvēki kļūst atturīgi un izolējas no sabiedrības. Viņu dzīves kvalitāte ievērojami pasliktinās.